SIEVIETĒM NETRŪKST SPĒJU. TRŪKST IESPĒJU

“Rīkosiet debates par sievietēm ekonomikā? Vai tad šajā jomā pie mums ir kādas problēmas?” Šī frāze itin bieži izskan no līdzcilvēkiem, un to dzirdējām arī pirms Novatore un Delfi rīkotajām Saeimas priekšvēlēšanu debatēm “Ko partijas sola sievietēm?”.

---

Dagnija Lejiņa un Baiba Rubesa, “Novatore” līdzdibinātājas

Jā, ar sievietēm Latvijā tiešām viss ir kārtībā. Viņas ir izglītotas, profesionālas, strādā, vada uzņēmumus, audzina bērnus, rūpējas par vecākiem, veido savus uzņēmumus un maksā nodokļus. Problēma sākas brīdī, kad skatāmies, vai un cik šis sieviešu izglītības un darba kapitāls pārvēršas naudā un reālā ietekmē.

Kontekstam trīs skaitļi, kas mums liedz ieslīgt pašapmierinātībā. Pirmkārt, 2025. gadā Latvijā sieviešu un vīriešu vidējās stundas darba samaksas atšķirība bija aptuveni 17 %. Un gada laikā tā pat palielinājās par gandrīz trim procentpunktiem. Otrkārt, Lursoft dati liecina, ka tikai 23 % uzņēmumu valdēs ir vismaz viena sieviete. Treškārt, tikai 32 % uzņēmumu kapitāldaļu turētāja ir vismaz viena sieviete. Savukārt Pasaules Ekonomikas foruma dati rāda interesantu Latvijas ainu – kamēr izglītības un veselības jomā, kur amati nav pietiekami atalgoti, esam panākuši dzimumu paritāti, tikmēr ekonomiskajās iespējās un politiskajā ietekmē aina ir ievērojami sliktāka.

Jautājums nav, vai sievietes ir pietiekami izglītotas un spējīgas? Jautājums ir – kāpēc tas neatspoguļojas viņu karjerā un labklājībā? Tieši tāpēc “Novatore” aicināja uz debatēm Saeimas vēlēšanu kandidātus no septiņiem populārākajiem politiskajiem spēkiem. Zīmīgi, ka visi uz debatēm bija izvēlējušies deleģēt sievietes.

Pārsteidzoša vienprātība

Iespējams, lielākais pārsteigums bija tas, cik daudz jautājumos ļoti atšķirīgu politisko spēku pārstāves bija vienisprātis. Diskusija galvenās tēmas koncentrējas ap sieviešu konkurētspēju darba tirgū, bērna kopšanas atvaļinājumu, tēvu iesaisti bērnu aprūpē, sociālajām garantijām, sieviešu nonākšanu vadošos amatos, darba atalgojumu, mentorēšanu, izglītību, drošību un veselību. Atšķīrās piedāvātie instrumenti un valsts iejaukšanās pakāpe, taču problēmu atzīšanā bieži valdīja pārsteidzoša vienprātība.

Īpaši spilgti tā izpaudās, diskutējot par iespēju vecākiem strādāt bērna kopšanas laikā, nezaudējot pabalstu 100 % apjomā. Šeit atbilde bija vienbalsīga – jā, mēs to atbalstām! Un šis būt ilgtermiņā daudz labāks risinājums, nekā partiju vairāk solīšana par bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu, kas ir īstemiņa risinājums.

Diskusijas dalībnieces runāja par nepieciešamību panākt lielāku tēvu iesaisti bērnu audzināšanā, palielināt sociālās iemaksas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, pārskatīt algas izglītības un kultūras nozarē, nodrošināt sieviešu mentorēšanu un iedrošināšanu pretendēt uz augstākiem amatiem.

Būtiskākās politiskās atšķirības parādījās jautājumā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, kur nostājas bija atšķirīgas un daļa politisko spēku paredzētu brīvo balsojumu.

Ko tas nozīmē? Tikai to, ka daudzi jautājumi, ko mēdzam uzskatīt par ideoloģiski sarežģītiem, patiesībā ir risināmi. Ja dažādu partiju politiķes spēj vienoties, ka sievietei bērna piedzimšanai nevajadzētu nozīmēt ekonomisku sodu, ka aprūpes pienākumiem ģimenē jābūt līdzvērtīgākiem un ka sievietēm jābūt iespējai nonākt augstākajos amatos, nākamais jautājums, kāpēc tas vēl līdz šim nav noticis?

Pārstāvniecībai ir nozīme

Acīmredzot ir nepieciešams lielāks sieviešu skaits valdībā un parlamentā, lai šādi jautājumi biežāk un konsekventāk nonāktu politiskajā dienaskārtībā.

Ne tāpēc, ka visas sievietes domātu vienādi. Tā noteikti nav. Sievietēm ir dažādas politiskās pārliecības, dažādi priekšstati par valsts lomu un dažādas vērtības. Taču ir jautājumi, kurus teju visas sievietes savā dzīvē piedzīvo nesamērīgi biežāk. Karjeras pārtraukums bērna kopšanas dēļ. Lielāka neapmaksātās aprūpes slodze. Zemāki ieņēmumi dzīves laikā. Grūtāka nonākšana augstākajos vadības līmeņos. Ja cilvēku ar šādu personisko pieredzi lēmumu pieņemšanas telpā ir maz, pastāv lielāka iespēja, ka arī šie jautājumi tiks atlikti malā, jo nešķitīs tik aktuāli.

Tāpēc priekšvēlēšanu laikā ir vērts analizēt ne tikai to, cik sieviešu formāli ir kandidātu sarakstā, bet arī kurās pozīcijās viņas ir? Cik no viņām ir sarakstu līderes? Cik plānots virzīt uz ministru, komisiju vadītāju un citiem ietekmīgiem amatiem? Ko konkrēti viņas un viņu pārstāvētās partijas piedāvā?

Pārstāvniecībai ir jēga tad, kad tā pārvēršas ietekmē.

Tas pats attiecas uz uzņēmējdarbību. Mēs uzskatām, ka viens no praktiskiem nākamajiem soļiem būtu panākt vismaz 30 % sieviešu pārstāvniecību valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Kvotas nav domātas tāpēc, lai sievietei amats pienākas tāpēc, ka viņa ir sieviete. Tas ir instruments, kas liek kandidātu atlasē meklēt profesionāļus plašāk par ierasto kandidātu loku un dod iespēju sevi pierādīt arī tiem cilvēkiem, kuri citādi līdz atlases finālam, iespējams, nemaz nenonāktu.

Tāpat sievietēm nav pietiekama pieeja finanšu resursiem, lai izveidotu savu uzņēmumu un to attīstītu, no kā iegūtu visa valsts ekonomika.

Stereotipu gūstā

Latvijā problēma nav sieviešu spēju vai izglītības trūkums. Ja sievietes ir izglītotas, bet joprojām vidēji pelna mazāk, biežāk uzņemas neapmaksāto aprūpes darbu un retāk nonāk uzņēmumu un institūciju augstākajos vadības līmeņos, tad atbildi nevaram meklēt tikai pašās sievietēs. Nevaram bezgalīgi teikt: esiet drosmīgākas, prasiet lielāku algu, piesakieties amatam, dibiniet uzņēmumu.

Kad augsta amatpersona var pateikt, ka sievietes uzdevums ir rūpēties par vīrieti, tad saprotam, ka mūsu stereotipu pasaule atgriezusies pagājušā gadu simtā, un ārpus mūsdienu Eiropas Savienības vērtībām.

Ar individuālu drosmi vien strukturālas problēmas atrisināt nevar. Ja jau no mazotnes skolā tiek iemācīts, ka “meitenes visu noorganizēs”, tad arī vēlāk rūpes par ģimeni, bērniem, senioriem gulsies galvenokārt uz sieviešu pleciem. Tas viss summēsies un atspoguļosies ekonomiskajos rādītājos – mazākā darba pieredzē, lēnākā karjeras izaugsmē, zemākos ienākumos un mazākos uzkrājumos.

Un te mēs nonākam pie jautājuma, vai mēs vēlamies gaidīt, kamēr stereotipi izzudīs paši? Nē, nevēlamies.

Ar “maigo varu” vien nepietiek

Debatēs izskanēja divas pieejas stereotipu mazināšanai. Viena – vairāk rādīt pozitīvus piemērus, iedrošināt, mentorēt un mainīt sabiedrības attieksmi. Otra – veidot stingrāku likumisko ietvaru, kas neļautu nevienlīdzībai “atražoties” nākamajā paaudzē.

Mūsuprāt, Latvijai vajadzīgi abas.

Stereotipi ir ārkārtīgi noturīgi. Mēs varam desmitiem reižu teikt, ka bērns ir abu vecāku atbildība, bet, ja darba tirgus, sociālās garantijas un ģimenes ekonomiskie apsvērumi faktiski mudina vienu no vecākiem – visbiežāk sievieti – ilgāk palikt ārpus darba tirgus, ar uzmundrinošiem vārdiem būs par maz.

Tāpēc nepieciešami konkrēti mehānismi. Viens no tiem ir atalgojuma caurskatāmība. Latvijai jāievieš Eiropas Savienības Darba samaksas pārredzamības direktīvas prasības, taču būtiski būs ne tikai pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, bet panākt, lai tie reāli darbotos. Darbiniekam ir jābūt iespējai saprast, pēc kādiem principiem veidojas atalgojums un vai par līdzvērtīgu darbu maksā līdzvērtīgi.

Otrs – panākt, lai vecāks varētu saņemt 100 % viņam piešķirtā vecāku pabalsta arī tad, ja bērna kopšanas periodā izvēlas strādāt. Īpaši sievietēm iespēja nezaudēt saikni ar darba tirgu var būt būtiska turpmākajai karjerai un ienākumiem. Ja politiskā vienprātība jau ir, atliek šo jautājumu aktualizēt dienaskārtībā.

Likums nevar vienā dienā izmainīt to, kas veidojies paaudžu paaudzēs, tad dažkārt tieši noteikumu maiņa palīdz mainīties arī domāšanai.

Nepieciešama skaidra rīcība

Debatēs izskanēja daudz labu nodomu, taču gribētos sagaidīt arī konkrētu rīcību un iniciatīvas, lai tos īstenotu. Pēc šīm debatēm ”Novatore” vēlētos nākamās Saeimas darbu sarakstā redzēt vairākus konkrētus darbus.

Ieviest vismaz 30 % kvotas sieviešu pārstāvniecībai valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Pieņemt un vēl svarīgāk efektīvi ieviest ES Darba samaksas pārredzamības direktīvu. Veikt izmaiņas, lai būtu iespēja saņemt 100 % vecāku pabalstu arī tad, ja vecāks izvēlas strādāt.

Konkrēta rīcība nepieciešama arī sieviešu veselības jomā – plašākas agrīnas vēža diagnostikas un valsts apmaksāta skrīninga iespējas, balstoties medicīniskajos datos un riska grupās. Profilakse nav izdevumu pozīcija, ko atlikt labākiem laikiem. Savlaicīgi atklāta slimība nozīmē gan lielākas izredzes cilvēkam, gan mazākas izmaksas veselības aprūpes sistēmai. Atgādinām, ka Latvijā ir viens no zemākajiem sieviešu veselīga mūža ilgumiem – tikai 54 gadi iepretim ES vidējam 63 gadu slieksnim.

Un vēl viens aktuāls jautājums – sievietes un valsts aizsardzība. Sievietēm jābūt pilnvērtīgām iespējām dienēt un iesaistīties valsts aizsardzībā, taču pirms runājam par obligātu militāro dienestu sievietēm, valstij ir jānodrošina tam atbilstoša infrastruktūra, ekipējums, sadzīves apstākļi un droša dienesta vide.

Tie ir konkrēti lēmumi, kuru izpildi pēc četriem gadiem ir iespējams pārbaudīt. Ja politiskie spēki atzīst, ka aprūpes pienākumi ietekmē sieviešu karjeru un nākotnes pensiju – jāmaina sistēma, kas to veicina. Ja piekrīt, ka sievietēm jānonāk augstākajos vadības amatos – jānosaka izmērāmi mērķi. Ja uzskata, ka sievietēm jābūt ekonomiski neatkarīgām, – jānovērš mehānismi, kas par bērna piedzimšanu liek maksāt ar karjeru un nākotnes ieņēmumiem

Un paralēli jāturpina darbs, kura rezultātus nevarēs izmērīt vienā Saeimas sasaukumā – jāmaina stereotipi. Jau skolā iedrošina meitenes būt ambiciozām, jāveido mentorēšanas programmas, plašāk sabiedrībā jārāda sievietes līderes un jāpanāk, lai nākamajai paaudzei sieviete uzņēmuma vadībā, tehnoloģijās, politikā vai aizsardzības jomā neliktos nekas nesasniedzams.

Pasaules Ekonomikas forums lēš, ka, turpinoties līdzšinējam progresa tempam, pilnīgai dzimumu paritātei pasaulē būs nepieciešami vēl aptuveni 120 gadi. Mēs negribam gaidīt 120 gadus.

Latvijā nav tik daudz iedzīvotāju, lai mēs varētu atļauties neizmantot vairāk nekā pusi sava talanta pilnā apjomā. Sieviešu ekonomiskā neatkarība un līdzdalība lēmumu pieņemšanā nav tikai sieviešu jautājums. Tas ir Latvijas konkurētspējas, demogrāfijas un izaugsmes jautājums.