KĀ STIPRINĀT DZĪVESSPĒKU KRĪZES SITUĀCIJĀS? IESAKA KATRĪNA OŠLEJA!

Ko nozīmē nākotnes fokuss laikos, kad valda neziņa? Kā mobilizēt sevi un uzņēmumu darbam krīzes laikos? Lai spētu rūpēties par sevi, līdzcilvēkiem un arīdzan savu biznesu – svarīgi izprast emocijas, gatavojoties dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Piedāvājam atziņas no sarunas ar vadības kouču un līderības treneri, vienu no “Novatore” tiešsaistes iedvesmas sarunu cikla “Mission Executive” lektorēm Katrīnu Ošleju.


 

Katrīna Ošleja

1. Rūpes par sevi + veselīgs egocentrisms!


Strādājot ar augsta līmeņa vadītāju grupām, bieži var novērot, ka visvairāk izdegšanas sindromu piedzīvo vadītāji, kuri jau pirms tam bija izdeguši, pārguruši, negulējuši. Tie, kas māk rūpēties par sevi un kuriem piemīt kaut nedaudz veselīga egocentriskuma, uzrāda augstākus produktivitātes, pozitivitātes un vitalitātes rezultātus. Proti, mūžseni svarīgais pamatlikums ar ko vērts sākt – rūpes par sevi! Lai cik pašsaprotami tas nešķistu, tomēr fizioloģisku vajadzību pamatievērošana ir zelta likums, proti: miegs, pareizs uzturs, rūpes par sevi, normāls darba laiks. Tik elementāri – kad pats esmu pilns spēka un labi jūtos, spēšu palīdzēt arī citiem. Kad esmu izsmelts un neapmierināts, man nav enerģijas arī priekš citiem.


2. Sākums ir sevi pazīt! Akceptējot realitāti, saprotam, kas ir mūsu ietekmes zonā


Kā stiprināt dzīvesspēku krīzes situācijās? Kā atgūt mirdzumu acīs pēc negatīviem notikumiem? Pēc Katrīnas teiktā, pats svarīgākais ir nenoliegt savas emocijas un ļaut piedzīvot pārmaiņu jeb sēru līkni – šoku, noliegumu, frustrāciju, dusmas, kam mēdz sekot skumjas vai nomāktība un tikai tad akceptēšana un produktīva rīcība. Pavaicā sev, kas Tev ir palīdzējis iepriekšējās krīzēs? Iespējams, tas pats strādās arī šoreiz.


Mēs jūtamies tieši tā kā interpetējam realitāti. Ja jūtam, ka esam bezspēcīgi, jo nevaram ietekmēt realitāti, iespējams, var palīdzēt tas, ka vēršam savu fokusu uz to, ko varam nevis nevaram ietekmēt un mainīt. Dažkārt pārsteidzošā kārtā sastopoties ar savu bezspēcību, var palīdzēt arī dusmas. Bezspēcība atņem enerģiju, bet dusmas savukārt ir enerģijas resurss un mobilizē rīkoties. Ja es sadusmojos un saceļos pret netaisnību, man ir spēks kaut ko mainīt.


3. Apzināti meklēt pozitīvās emocijas!


Uzņēmumu līmenī svarīgi fokusēties uz šodienu, bet arī domāt par nākotnes stratēģiju neatkarīgi no apstākļiem. Akceptējot realitāti, saprotam, kas ir mūsu ietekmes zonā. Ko praktiski varam paveikt? Tikai tagadne ir brīdis, ko varam kontrolēt. Cilvēki, kuri apzināti meklē pozitīvās emocijas un tās kultivē, arī biežāk tās piedzīvo. Mums vienmēr ir izvēle, kā interpretēt realitāti un kā justies.


4. Jāapzinās, ka esam dažādi


Tāpat, darbojoties kolektīvā, vadītājiem, kolēģiem un darba devējiem jāpieņem, ka ir cilvēki, kuriem ir iedzimts emocionālais trauslums un jūtu iespaidā viņi nevar fokusēties tik veiksmīgi darbam – tas jāakceptē un mainīt neko tur nevar, ja vien cilvēks pats to neapzināsies un nemeklēs palīdzību. Kad kolēģis piedzīvo spēcīgas emocijas, viņš nedzird mūs un nespēj izvērtēt situāciju no loģikas perspektīves. Tas notiek tādēļ, ka spēcīgās emocijās smadzenēs aktivizējas amigdala. Kad mūsu amigdala ir aktīva, visa darbība prefrontālajā korpusā, kur mīt loģiskā domāšana, uzmanība un citas kognitīvās funkcijas, strauji sarūk. Tas nozīmē, ka spēcīgās emocijās nevaram paļauties uz savu veselo saprātu. Šādos brīžos vislabāk klusēt un klausīties, ļaujot cilvēkam izreaģēt jūtas un tikai tad, kad viņš ir nomierinājies,varam piedāvāt alternatīvus skatījumus vai risinājumus. Tam vajadzīga pacietība un spēja klausīties, nesteidzoties ar saviem padomiem un ieteikumiem.


5. Jāpievēršas nākotnes mērķiem un jāapzinās savas dzīves jēga – “Viktora Frankla pieeja”


Ja piešķiram notikumiem ilgtermiņa jēgu, tad ir vieglāk pārvarēt krīzes. Piemēram, kā vienu no spilgtākajiem piemēriem Katrīna Ošleja min austriešu psihiatru un psihoterapeitu, vienu no eksistenciālās terapijas pamatlicējiem Viktoru Franklu, kura grāmatas iesaka izlasīt.


Viņš 2.pasaules kara laikā piedzīvoja koncentrācijas nometnes šausmas, un šī pieredze viņam palīdzēja izstrādāt teoriju par to, kā mobilizēt sevi krīzes laikos. Šo pieeju var attiecināt arī uz uzņēmumu izdzīvošanu krīzēs. Bezcerīgos apstākļos, kad dzīve šķita bezjēdzīga un atlika tikai gaidīt nāvi, V.Frankls nonāca pie atziņas, ka, pirmkārt, svarīgi akceptēt realitāti, ko nevaram ietekmēt. Tomēr nevajadzētu fokusēties uz to. Tā vietā vajadzētu savu prātu nodarbināt ar diviem citiem jautājumiem: 1) Kā es varu tikt ar to galā un pārvarēt? 2) Kāda ir šo notikumu jēga manā dzīvē? Ko es varu no tā mācīties?


Tādā veidā V.Frankls atrada arī savu motivāciju izdzīvot koncentrācijas nometnē: tā bija skaidra vīzija, ka viņš varēs nodot citiem savas zināšanas par to, kā pārvarēt krīzes, kad tiks arā no koncentrācijas nometnes. Viņš savā prātā vizualizēja, kā stāv auditorijas priekšā un nodod studentiem savas idejas. Krīzēs mums katram nepieciešama ilgtermiņa vīzija, kas dod enerģiju, cerību un ticību. Arī uzņēmuma līmenī ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz šodienu, nepieciešama arī nākotnes vīzija, jo tas dod cilvēkiem enerģiju darboties un krīzes apstākļos nenolaist rokas.


PRAKTISKI PIEMĒRI!


Lai praktizētu šādus domāšanas modeļus – Katrīna Ošleja iesaka arī dažus praktiskus piemērus:


Emociju dienasgrāmata


Notikumi mūsu dzīvē paši par sevi ir neitrāli. Tas kā mēs emocionāli jūtamies attieksmē pret šiem notikumiem atkarīgs no mūsu domām un interpretācijām. Lai apzinātos un sāktu pamanīt savu domu paternus un to radītās emocijas var pierakstīt dienas notikumus vienu vai divas nedēļas. Pie katra notikuma piefiksēt savas domas tajā brīdī, kā interpetēju šos notikumus un atbilstoši, kādas emocijas tad piedzīvoju. Tādā veidā var pamanīt sakarības, kuri notikumi un to interpretācija (domas) uzlabo vai samazina pozitīvās emocijas un manas dzīves kvalitāti. Tas palīdz turpmāk pilnīgi apzināti izvēlēties aktivitātes, cilvēkus apkārt un notikumu interpretācijas, kas uzlabo pašsajūtu.


Apzinātības un refleksijas prakses!


Svarīgi praktizēt “šeit un tagad” momentus jeb apstāties uz brīdi un būt klātesošiem. Tam palīdz apzinātības prakses (piemēram, meditācija), dažādas fiziskās aktivitātes (apzināta elpošana, joga, aukstās peldes vai skriešana), un dienasgrāmatas iekārtošana refleksijām. Apzinātību var veicināt arī saruna ar psihoterapeitu, kouču vai supervizoru. Reizēm vieglāk reflektēt grupā ar citiem domubiedriem vai profesionāļiem tavā jomā.


Uzņemties atbildību un attīstīties!


Mums nav jāieņem vadītāja loma, lai kaut ko mainītu savā vai citu cilvēku dzīvēs. Pavaicā sev, kas ir tas, ko pats varu šajā situācijā darīt – kā varu palīdzēt, maksimāli labi darot savu darbu un atbalstot līdzcilvēkus.


Iesaku nekad neapstāties pašizaugsmē un atrast veidus, kā sevi pilnveidot, arī tas ir labs veids, kā neļauties krīzēm, bet raudzīties nākotnē un paplašināt savus iespēju apvāršņus. Varu rekomendēt nākamo “Mission Executive” tiešsaistes iedvesmas sarunu ciklu un tīklošanos ar veiksmīgām vadītājām un profesionālēm. Tas radīts sievietēm, kuras ir ambiciozas un vēlas saprast, vai un kā mērķtiecīgāk veidot savu profesionālo izaugsmi.


Mission Executive lektores ir veiksmīgas vadītājas un aizrautīgas profesionāles, kuras dalās ar zināšanām, praktisko pieredzi, ieteikumiem un iedrošina ambiciozai un mērķtiecīgai profesionālajai izaugsmei. Trešajā Mission Executive kursā, kas sāksies jau 13.septembrī, kā lektores piedalīsies Lotte Tisenkopfa-Iltnere, Egija Gailuma, Ilze Znotiņa, Anastasija Višņakova, Viktorija Meikšāne, Zane Bārtniece un Ilona Baumane-Vītoliņa. Meklē vairāk informāciju un piesakies kursam šeit.

101 views